---

Gramata "Antinomijas princips v rtibizglitiba" ietver autora p tijumu un atzi as par antinomijas principa izmantosanas iesp jam un robezam v rtibizglitiba. Antinomijas j dziens analiz ts v sturiskaja attistiba dazadas kulturas, v rtibu sist mas, filozofija un zinatn s (fizika, socialaja psiholo ija, teolo ija un pedago ija). P c autora domam, komplementaritates (papildinamibas) principu, kas atklats fizika, iesp jams attiecinat uz parmai am kultura un izglitiba. Izglitibas m r us, v rtibas, eksistencialos jautajumus un macibu satura vienibas var struktur t antinomisku pretstatu veida. Skol ns vai students macas sadus pretstatus saskatit apkart ja pasaul un tos analiz t, komplementari pie emt abus pretstatus, sintez t (apvienot) vai noraidit vienu no pretstatiem. Antinomijas princips palidz veidot izglitibas procesu ka dialogu. P tijuma apkopota autora vairak neka 20 gadu pieredze pedago iskaja darba ar skol niem, studentiem un skolotajiem - veidojot dazadus macibu un metodiskos lidzek us un lasot lekcijas vairakas Latvijas augstskolas. P tijums atspogu ots ari autora ma istra darba "Antinomijas principa iesp jas un robezas v rtibizglitiba" (2006).

---

vadibzinat u doktors, pedagogs, kulturas p tnieks un muzi is ir Latvijas Universitates macibu sp ks. Zinatnisko interesu loka ir v rtibizglitibas metodika, kulturolo ija, ka ari filozofijas, tikas un reli iju atbildes uz dzives j gas (eksistencialajiem) jautajumiem un to ietekme uz sabiedribas attistibu un izglitibas paradigmu mai u

---