---

Darbs velt ts aktu lai, l dz im nepietiekami izp t tai probl mai nelielu joniz jo s radi cijas devu ilgsto as iedarb bas ietekmei uz cilv ka noveco anas procesiem. Joniz jo o radi ciju arvien vair k pielieto da d s nozar s, pasaul periodiski notiek tehnog nas av rijas, kuru d vid nopl st liels radionukl du daudzums. To liel kai da ai ir gar pussabruk anas periods, t d iedz vot ji tiek pak auti ilgsto am m ksl gam apstarojumam. Lai var tu laikus rast risin jumus joniz jo starojuma izrais to vesel bas trauc jumu nov r anai, svar gi ir apzin ties un detaliz ti izprast starojuma iedarb bas meh nismus, k ar rad to boj jumu sekas. Aprakst taj p t jum par d ts, ka joniz jo starojuma nelielu devu ilgsto a iedarb ba var modific t un pa trin t noveco anas procesus cilv ka organism . Darb tika identific tas ilgsto ai joniz jo s radi cijas iedarb bai pak auto cilv ku noveco anas patn bas un rakstur gas vesel bas probl mas, kas dod iesp ju adekv ti un savlaic gi pl not o cilv ku vesel bas apr pi un slim bu profilaksi.

---

Praktiz jo ais arodslim bu rsts, algologs un p tnieks. Absolv jusi R gas Stradi a universit tes Medic nas fakult ti 2003. g., rezident ru arodslim bu rsta specialit t 2007. g. Algologa sertifik ts no 2011. g. Stud jusi radiobiolo iju Jap n un V cij . 2013. g. aizst v ts promocijas darbs par joniz jo starojuma ietekmi uz noveco anu.

---