---

P d jos gadu desmitos arvien vairak nov ro dazadas klimata izmai as, paaugstinas gaisa temperatura, palielinas nokrisnu daudzums un ziemas k ust siltakas. Temperaturas paaugstinasanas un baribas vielu pieaugums udenstilpn s var sekm t fitoplanktons - mikroskopisko augu attistibu. deni fitoplanktons ir viens no galvenajiem pirmprodukcijas razotajiem un ta "zied sanas" gadijuma tiek trauc ta gaismas caurlaidiba udeni un, atmirstot tas grimst uz grunti, radot bez skabek a apstak us grunts iemitniekiem. Ta ka a es oti atri rea uz udens imiska sastava izmai am, tad to sugu sastava un daudzuma raditaji ka svarigi udens kvalitates indikatori tiek izmantoti ari ES dens strukturdirektiva. Saja darba ir analiz ta vides faktoru ietekme uz Rigas lica daudzgadigo fitoplanktona dinamiku. Parbaudita upes ienesto, izs iduso organisko vielu ietekme, noskaidrota a u reakcija uz baribas vielu pieaugumu udeni un ta ietekme uz atsevis iem baribas des lime iem. Sis p tijumi sniegs ieskatu par juras un iesa u ude u mikroskopisko a u daudzveidibu un to kontrol josiem faktoriem, kas bus noderigs vides specialistiem, ka ari Biolo ijas un eografijas Zemes zinat u fakultates studentiem.

---

Iveta Jurgensone, Dr.biol. Stud jusi Latvijas Universitates Biolo ijas fakultat . Strada Latvijas Hidroekolo ijas instituta par p tnieci. Galvenie zinatniskie p tijumi veltiti Rigas lica un Baltijas juras fitoplanktona sugu sastava un apjoma daudzgadigajam izmai am un to ietekmi uz pela isko baribas di.

---